Kas mīlē tēviju, tiem ir savs kakts,
Kur lietū patverties un nolikt galvu;
Tiem miera prāts un maizes rieks par balvu,
Tie maz ko bēdā, lai visapkārt nakts.
Bet vai! Par tiem, kas straujāk slēdz to sirdī,
Tie liktens āmuram ir smēdes lakts,
Tos tēvuzemes sāpes kaļot tirdī-
Bez poēzijas piekaļ tos pie cietas-
Pie tēvzem-sienas rokas top tiem sietas-
*Cietumā 1897. g.