Pretīgās krāsas

Staigāju pa ielām,
Pa veikalu, pa pilsētu,
Es to redzu
Tās pretīgās krāsas.

Krāsas, kuras ir saliktas,
Ne ar cilvēku roku,
Ne ar cilvēku domu,
Ne ar cilvēku jūtām.

Saliktas, jo vajadzēja salikt.
Lai izskatītos labi un jauni,
Un netērētu laiku cilvēkiem.
Nesaprotot, ka izskatās sliktāk.

Kāpēc tādām krāsām jābūt?
Un kāpēc daži nesaprot,
Kāda problēma ir ar tām?
Un kāpēc saka ka ir labi?

Vai esmu kļuvis vecs?
Nesaprotu jaunos krāsu pleķus.
Viņi saka ka ir „Mākslinieki”
Bet īsts mākslinieks tā nedarītu.

/Edgars Oktāns/

Rītdien būs nelaime

Ko lai raksta?
Ko lai saka?
Visas daudzās domas,
Cīnās, lai raksta.

Viena ātra doma,
Vienā ātrā sekundē.
Nav laika apstāties,
Apstāties, lai padomātu.

Kāpēc tagad?
Kāpēc ne vēlāk?
Jo cita laba doma,
Vēlāk, būs labāka.

Bet ja neraksta,
Bet ja gaida.
Tad pašam sev,
Rītdien būs nelaime.

/Edgars Oktāns/

Mēs visi kāpjam kalnos

Mēs visi kāpjam kalnos,
Daži mazos, daži lielos,
Bet visi ir svarīgi.

Mēs tiekam apgaismoti
Par tiem kalniem veciem,
Kuros mēs jau sen uzkāpām.

Nav jēga kāpt jaunos,
Ja pēc citu teiktā,
Viss jau ir kāpts.

Bet katrs kalns ir svarīgs,
Pat ja citi, visi,
To neredz un neapsveic.

Tāpēc turpini kāpt kalnos augstos,
Jo tikai no virsotnes,
Ir iespējams pats sevi redzēt.

/Edgars Oktāns/

Ejot pa veco koridori

Ejot pa veco koridori,
Nāk mazliet sāpes,
Par katru neatvērto durvi,
Par katru pasauli neaiztiktu.

Mazliet sāp jo nezinu
Vai aiz tām durvīm, tieši,
Slēpjas skaista pasaule,
Skaista pasaule, kas ir labāka.

Bet visvairāk sāpes nāk no durvīm
Kurus domāju atvērt, ieiet,
(Un varbūt arī mazliet atvēru)
Bet beigās, nez kāpēc, neiegāju.

Protams, zinu ka nav jēga iet,
Visas durvis jau ir slēgtas.
Un pat ja nevaru atvērt iepriekšējās,
Vienmēr ir iespēja atvērt nākamās.

/Edgars Oktāns/

Zirga gada novēlējums.

Pār klaniem, laukiem, cauri mežiem
Steidz ugunīgais Zirgs.
Ko nes viņš katram no mums
To pateikt gribu es Jums.
Ir jābūt diplomātiskam, dinamiskam un spējīgam,
Jaunus izaicinājumus pieņemt,
No riskantiem, spontāniem darījumiem atteikties,
Saglabāt mieru un saticīgai būt’
Tādai Žurkai būs jāmācās būt.
Kad centīsies, ar laiku, tu pamanīts tiksi,
Pa karjeras kāpnēm tu virzīts tiksi,
Tad makā lieks eiro arī birs,
Un varēsi ātrāk pie kārotā tikt.
Ģimenē valdīs tad harmonija.
Tik uzmani Vērsi veselību.
Ja būsi enerģijas pārpilns,
Tad veiksies gan mīlā, gan darījumos,
Tāds varēs būt Tīģeris, neatvairāmais.
Kā jau garausim pieklājas,
Bez riska ar gaidīšanu,
Ar tuvinieku izlīdzēšanu,
Tu varēsi atklāt, cik iespēt spēsi.
Pie negaidītiem ienākumiem varēsi tikt,
Ja jaunas iespējas atklāsi,
Ar iedvesmu un tieksmi uz romantiku,
Gads spilgts, ar emocijām tiks pavadīts,
Tik Pūķi, sargies no pārslodzes!
Cauru gadu ložņājusi, esi ļoti piekususi,
Ja uzmanīgi rīkosies ar naudu, tad perspektīvas radīsies,
Ar tuviniekiem uzmanīgi runā,
Ka nesanāk kāds kašķis,
Tik apdomība, darbs tev līdzēs,
Tas atklās jaunas perspektīvas.
Kā jau jaunam, spējīgam uz visu,
Nāks iespējas pie pārticības tikt,
Ar pakavu dimdoņu virmojot kaislei,
Spēj valdīt lēmumus, lai nepakluptu.
Mierpilns gaidāms tev Kaziņ gads,
Un necenties tiekties pēc bagātības,
Gūsi tu mieru mājas darbos,
Mākslai tā tuvāk un vaļas priekiem.
Tad tieksies pie tevis,
Kam ir grūti,
Jo neesi ļoti impulsīva,
Ar jaunu spēku tu spēsi dzīvi vadīt,
Jo dzīves prieku citiem spēsi iedot!
Tu strādājot naudu, Pērtiķi, sapelnīsi,
Pie jauna amata arī tiksi,
Varbūt veiksies mīlestībā,
Un jaunus apvāršņus ceļojot, mācoties gūsi.
Tu tiksi veiksminiek pie naudas, jo strādīgs,
Un mazliet tērēsi, lai frišinātu seksti,
Tāds smukulis, kā Gailis, pamanāms it visur,
Viens nepaliks, pie sievas ātri tiksi.
Kā jau Sunim, kurš ar skaļu klaigāšanu,
Domā panākt savu gribēšanu,
Jāmācās būt pacietīgam, piesardzīgam,
Un pie malas jāmet greizsirdība,
Vienmēr jābūt uzticīgam.
Tavi sapņi piepildīsies,
Ja tu mazliet pacentīsies,
Veiksme novedīs pie altāra,
Būs gan romantika, gan saskaņa,
Jo kā jau saka:veicas kā Cūkai!

/Romāns Valters/