Kad pakritu, tu mani nomazgāji strautā.
Pār celi sāpošo zaļu ceļmallapu sēji
Un baltu nēzdogu kā autu.
Kad pakritu, tu mani nomazgāji strautā
Un klēpī nesi cieši krūtīm skautu.
Tu savu bērnu neatļāvi sāpēm.
Kad pakritu, tu mani nomazgāji strautā,
Tu mani nomazgāji prieka baltu.
Gundega Salna
Kā pumpuri ābeles zaros
Steidz baltus ziedus riest,
No mātes klēpja pasaulē baltā
Mazs bērniņš nāk mīlēt un ciest.
Viņš nāk tik lēni, tik maigi
Kā zemei zālīte dīgst.
Kā putniņš pieklauvē klēpim:
– Māmiņ, – tuk, tuk,– vai drīkst?
Vai aizliegt var ābelei ziedēt?
Vai zālei asnus dzīt?
Mazs bērniņš nāk pasaulē baltā
Saulīti ieraudzīt.
Gundega Salna
Savu laiku, māmulīt,
Tavā klēpī nests,
Esmu es šai pasaulē
Tevis izauklēts.
Esmu es šai pasaulē
Tava atvasīte,
Kurā rītos saule dedz
Krāsu dardedzīti.
Savu laiku, māmulīt,
Tavā klēpī nests,
Esmu es šai pasaulē
Tevis izauklēts.
Gundega Salna
Pacel mani, māmulīt,
Pacel klēpī savā!
Cieši krūtīm piespiestu,
Kur pukst sirsniņa tava.
Sasildi mani, māmulīt,
Sasildi klēpī savā!
Kamēr es mazs kunkulīt’s,
Klēpis tavs silda un sargā.
Izaugšu liels spēkavīrs,
Klēpī auklēšu tevi.
Auklēšu, mīlēšu, māmulīt,
Tu man sirsniņu devi!
Gundega Salna
Baltas ievziedu kupenas
Gaujmalas līčos.
Ābelēm pumpuri
Kā sievu krūtis briest.
Noliecu galvu
Uz pleca mātei
Un klusi čukstu –
Paldies!
Paldies par rāmiem soļiem
Pie šūpuļa mana,
Par rokām maigām
Un siltām kā samts!
Par bezmiega naktīm,
Kad jērus skaitījām,
Kad manu karsto pieri
Sev spiedi pie krūts!
Lai šī diena
Liela mīļuma pilna!
To gribu kā ziedu
Tev dāvāt, māt.
Par tām bērnības
Brīnumu dienām,
Kur kā sargeņģels
Biji man klāt.
Dzīves ceļā sen
Nobrāztas pēdas.
Tavs padoms
Pa rokai – klāt!
Paldies, ka man
Dzīvību devi,
Ļāvi pasauli
Izzināt!
Saku paldies par visu, –
Ka esi!
Kas es būtu
Bez tevis, māt?
Vai būtu cilvēka
Vārdu nesis,
Ja man cilvēcību
Neieaudzinātu?
Baltas ievziedu kupenas
Gaujmalas līčos.
Ābelēm pumpuri
Kā sievu krūtis briest.
Noliecu galvu
Uz pleca mātei
Un klusi čukstu –
Paldies!
Gundega Salna