Ejot pa veco koridori,
Nāk mazliet sāpes,
Par katru neatvērto durvi,
Par katru pasauli neaiztiktu.
Mazliet sāp jo nezinu
Vai aiz tām durvīm, tieši,
Slēpjas skaista pasaule,
Skaista pasaule, kas ir labāka.
Bet visvairāk sāpes nāk no durvīm
Kurus domāju atvērt, ieiet,
(Un varbūt arī mazliet atvēru)
Bet beigās, nez kāpēc, neiegāju.
Protams, zinu ka nav jēga iet,
Visas durvis jau ir slēgtas.
Un pat ja nevaru atvērt iepriekšējās,
Vienmēr ir iespēja atvērt nākamās.
/Edgars Oktāns/