Mēs visi kāpjam kalnos,
Daži mazos, daži lielos,
Bet visi ir svarīgi.
Mēs tiekam apgaismoti
Par tiem kalniem veciem,
Kuros mēs jau sen uzkāpām.
Nav jēga kāpt jaunos,
Ja pēc citu teiktā,
Viss jau ir kāpts.
Bet katrs kalns ir svarīgs,
Pat ja citi, visi,
To neredz un neapsveic.
Tāpēc turpini kāpt kalnos augstos,
Jo tikai no virsotnes,
Ir iespējams pats sevi redzēt.
/Edgars Oktāns/