Pienenītes, pienenītes
Sēd uz zaļas pakalnītes;
let garām mīļa saule,
Dod visām labu rītu.
– Pienenītes, pienenītes,
Mums tā skaisti radoties —
Visa esmu tīra zelta,
Jums zeltīti lindraciņi.
Rūdolfs Blaumanis
Baltie jēri
Kling, ling, ling; kling, ling, ling!
To jau nakti nosapņoju:
Re, kur tēva ābeļdārzs
Piesagulis baltu jēru,
Baltu jēru vilnainīšu,
Zīda samta sprogainīšu,
Ik sprodziņas galiņā
Pa dimanta zvārguliņam.
Kling, ling, ling; kling, ling, ling!
To jau nakti nosapņoju:
Ziemeļmeita sārtvaidzīte,
Tā tos jērus sadzinusi.
Ziemeļmeita sārtvaidzīte,
Zilā zvaigžņu sagšiņā,
Tā tos jērus sadzinusi
Zeltskarainu pātadziņu.
Kling, ling, ling; kling, ling, ling!
Sarkansārti rīti deg,
Mežā ceļas saules kalns,
Tek sidraba avotiņi!
Vizēdami, mirdzēdami
Tek sidraba avotiņi,
Nodreb jēriem baltas galvas,
Skan dimanta zvārguliņi!
Bukurags
Oi — oi — oi — briesmīgs gan ir viņš un ļauns
Tas vecais, tas lielais, tas ragainais auns!
Nu jau pat Jankam viņš negriež vairs ceļu
Un badīties iet pat ar pērnājo teļu —
Tas bažibozuks ar milzīgo asti.
Tik šodien gan jaunkungam izgāja prasti.
Pie elkšņiem paēnā avotiņš mazs.
Apkārt tam purenes zeltojas.
let savā ragainā frizūrā
Viņš raudzīt tās. Pretim tam avotā
Nāk pretim otrs bažibozuks — tāds pats.
O, domā viņš — nu tik būs lieta! Un — bac!
Viņš saslējies zveļ tam. Zveļ cik tik ir jaudas —
Bunkš! avotā … Izlec un sprauslā un šķaudās.
Ziemsvētku rūķītis
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt’s
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,
Bet kur bija tas bijis, –
Gaiši iedegās guns.
/Vilis Plūdons/
Čir
Jau lapas dzeltējumā iet;
Viens putniņš zara galā dzied:
Čir, čir, — čir, čir!
Es skrēju visu vasaru,
Es jaunos visus izvedu —
Čir, čir, — čir, čir!
Jau saule dziļi miglā brien,
Lai paši nu pēc saules skrien –
Čir, čir, — čir, čir!
Jauns ziedons visus kopā vāks,
Viens vienīgs putniņš nepārnāks
Čir!
Rainis