Ziemassvētku dzejoļi.
Pār laukiem, mežiem baltām kājām
Nāk Sala tētis uz mūsu mājām.
Kas maisā – laikam dāvanas,
Kurš skaitīs skaistus pantiņus,
Tam dāvās smukas lietiņas!
Jau atkal Ziemassvētki klāt,
Ir laiks no sirds ko dāvināt –
Lai tā būtu mīlestība ,
Lai tā būtu saticība,
Lai tas būtu miers virs zemes,
Kas mums visiem laimi atnes!
Drusku apsniguši kalni.
Ziemas svētki nāk.
Tev ir lielāki tie svētki.
Dzimšan diena nāk.
Jaunais gads, tas ar nav tālu.
Svini priekā, ēd ar baudu.
Un ko iecerēji dzīvē
Lai tas piepildās ar baudu.
Un snigtin sniga, brīnumzīda sniegi putināja
Un ceļinieki, atkal pretim zvaigznei gāja
Un viņu sirdīs brīnumaina gaisma atmirdzēja
Tiem ceļiniekiem, kuri saredzēt pat tumšā naktī brīnumzvaigzni spēja
Tiem lukturos vien pašu sirdis gaismai liktas bija
Un tā nu nonāca tie tur, kur zvaigžņu lietus tikai vienreiz tūkstots gados lija
Un zvaigzni sirds tie vietā lika
Un vienā vietā it nekad uz mūžiem viņi nepalika
Kad zvaigžņu gaismas piepildīsies kalni, piepildīsies lejas
Tad pasaule par zvaigzni pati kļūs un varēs redzēt atkal Viņu kalnā ejam…
Notici brīnumam, un tas atnāks.
Varbūt Ziemsvētkos vai Jaungadā pa sniegu atbridīs.
Varbūt pavasarī, vasarā vai rudenī pa ūdeni atpeldēs,
Vai kādudien – pa gaisu atlidos.
Notici brīnumam, -notici sev!
Lai Tavas domas un darbi Tevi brīnumainu dara!
Notici brīnumam!
Līga Kaufmane
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.