Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis 1865. gada 11. septembrī, miris 1929. gada 12. septembrī) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem un Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas biedrs.
Ko, senais sapnis,
Tu dvēseli moci,
Tās tālās dienas
Pa miglu loci?
Ar klaidu tēliem
Celies un plūsti,
Kā plašos tīklos
Dvēseli gūsti?
Caur tīkla acīm
Mirdz birzes cauri-
Dvēselei gūstā
Tik šauri, šauri.
Uz tālām dienām
Ceļš lokā vijas,
Sapņainie tēli
Plūst un mijas.
I
Taupi katru kapeiciņu,
Pēcāk būs tev simtiem rubļu:
Taupi ēdot, taupi dzerot,
Dzīvo mitrās pagrabtelpās,-
Ja vēl tad nav simtiem rubļu,
Droši būs tev- agra nāve.
II
Taupi katru kapeiciņu,
Taupi ēdot, taupi dzerot,
Bet tik saprot mani labi:
Taupi tik no svešas mutes,
Tad vis tukšā nepaliksi,
Daudz būs naudas, vairāk – grēku.
Ko jūs brēcat, ka liktens jums skarbs?
Jums jau taču tik rokām ir darbs.
Vai tad nav grūtāk galvu lauzīt
Nekā trallinot akmeņus lauzīt?
Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:
Dzird par grūtdienīšu raudām,
Tūdaļ kabatā bāž roku,
Izvelk savu – nēzdodziņu.
Līst lieti, vēji pūš, un vakars vēls:
Viņš vienās skrandās ģērbts un basām kājām.
Jūs domājat, ka pazudušais dēls
Nāk sagrauzts atpakaļ uz tēva mājām?
Bet vai jūs neredzat, ka viņa tēls
Ir lepni nesalauzts, ap viņa vājām
Un kuslām miesām skrandains purpurkvēls?
Nē, nenāk viņš, lai jūgā plecus liektu,
Viņš nāk kā tiesātājs, lai jūs iz tempļa triektu.