Ja tu zinātu, cik ļoti man sāp,
bet tu to neuzzināsi….
negribu tavās acīs pazemoties,
atzīt, ka tu man kaut kas biji…
es tevi ienīdu,
un reizē – par tevi domāju.
tā nebija mīlestība kā filmās,
tas nebija romāns kā grāmatā,
tas bija… kaut kas vārdos neizsakāms,
bet tad viss beidzās…
un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
arī tad, ja starp mums kaut kas bija………
tu aiziesi no manām acīm,
bet no manas sirds nekad.
kamēr sirds vēl manas krūtīs pukstēs,
manas domas tevi atpakaļ sauks…..
Par Mīlestību
Dzejoļi par Mīlestību
Manā četristabu sirdī
Manā četristabu sirdī
tu būsi pilnīgā drošībā.
Diezgan plaši apartamenti
un brīva rocība.
Tevi netraucēs it neviens,
varu apsolīt gandrīz droši.
Aiz loga tev manas asinis šalkos
kā oši.
Manā četristabu sirdī
nāc iekšā un noauj kājas.
Un vispār –
jūties kā mājās.
Tava
Tavi glāsti – mana atdošanās
Tava balss – mana melodija
Tavi soļi – mans ceļš
Tavs skatiens – mana uguns
Viss ir tik vienkārši, bet tik sarežģīti.
Tavas lūpas – mans lūgums
Tavs smaids – mans prieks
Tavas skumjas – manas asaras
Tavi sapņi – mani solījumi
Ieelpot tevi ir tik brīnišķīgi!
Tavs paldies – mans lūdzu
Tavi smiekli – mana aizraušanās
Tava griba – mana paļaušanās
Tava laime – mana laime
Viss ir tik vienkārši, bet tik sarežģīti
Ieelpot tevi ir tik brīnišķīgi!
Sirds man saka
Mākoņi nolaižas,
Gaisma parādās,
Sirdī man kaut kas ieduras…
Koki šūpojas,
Vēji garām aiztrauc,
Tepat blakus skaļi pukst mana sirds…
Šķiet, dzirdu kādu saucam
Aiz kokiem zaļajiem…
Bet sirds man saka –
Tas tikai vējš,
Kas garām aiztrauca…
Meitenei sešpadsmit, gribās mīlēt.
Meitenei sešpadsmit, gribās mīlēt.
Mazliet par agru, mazliet.
Bet gribās mīlestību izjust,
Tā pirmā īstā ir varbūt.
No visa ļaunā gribās aizbēgt.
Bet dzīve tāda ko veido pats.
Liktens sākumā balts un skaists.
Tu viņu noglāsti, apmīļo.
Tad viņš tev atdos to labāko,
No visa ļaunā pasargās.