Par Mīlestību

Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko…
Par stāstu interesantāko…
Par lācīti vismīļāko…
Par lietu vis-foršāko…
Par krāsu visjaukāko…
Par zvaigzni visspožāko…
Par sveci visgaišāko…
Par auklu visstiprāko…
Par grāmatu visgudrāko…
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saproti ka tevi gaidu…
Un saucu
Saucu –
Nāc pie manis
Un esi mans…

Var vējš tevi aiznest…
Var lietus aizskalot…
Var putns aiznest…
Bet sirdī manā tu būsi mūžīgi
Kā vissiltākā saule
Vai skaistākā zvaigzne
Būsi te…
Tavu smaidu es atcereeos mūžam…
Un tavus pieskarienus jutiisu muuzam…
Tavi vārdi skanēs galvā mūžīgi…
Es varbūt esmu par jaunu
Par jaunu priekš sāpēm
Kuras ir likts man izciest…
Bet tavs smaids un vārdi
Sadziedē mani
Kā vissaldākās zāles…
Bet ja tomēr kādreiz vēlies
Būt tuvu klāt
Domā par mani…
Jo tev vieta manā sirdī būs mūžīgi…

Cik skaisti ir mīlēt!
Kad sirds puksti saka -jā-,
Tu jūties,
Kā devītajas debesīs.
Tu lido, bet pēc brīža
Tu lido un …krīti.

Bet tavas jūtas tam pretojas.
Un strauji satraucas.
Bet, ja mīli, tu vari lidot.
Lido, kaut gan bez spārniem…
Cik skaisti ir mīlēt!…

Man ir skumji bez tevis…
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai paties esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atdzīstu!! tas nebija labi…
bet citādu tu mani nemiletu
mani tu negribi tadu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli….
es raugos tevi, un saprotu,
ka mili manu iedomu!!!

Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīleeji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkartosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst…