Pa pasauli klīst vēji skaļi,
Tie meklē viens otru – kā Tu un Es.
Gan kalni, gan lejas ceļā tiem stājas,
Bet nepagurst tie – kā Tu un Es.
Kur esi mans draugs?
Cik tālu vēl jāmeklē Tavs dvēs’les vējš?
Kaut spēku daudz man vairs nava,
Es ceļos debesīs zilajās Tev!
Nāc, uzmeklē mani ātrāk-
Manu dvēs’les vēju maigo.
Lēni jau izklīst mākoņi bālie,
Vai tas esi Tu, ko redzu tur tālumā?
Griežas pasaules dejā vēji skaļi,
Tie satikušies ir- kā Tu un Es.
Vien debesu jumā tai zilajā,
Lai paliek viss, kas bijis pirms mums!