Who is that in the sky?
Who follows my shadow.
Beside, who is always,
Shining in the sky.
That is the Moon!
My dear Moon,
You are so safe!
You follow in my footsteps,
And never let me down.
Moon, my dear, go and rest,
While walking after me.
/Sintija Maulica/
Es redzēju tādu sapni,
Kurā tu mani sauci,
Kur vējš aizpūta nebūtībā
Tevis izkliegtos vārdus.
Tur kalni un pļavas plašās
Tevi pārvērta par
Krāsas pleķi vien
Uz zilās debess fona.
Es šūpojos ābeles zarā
Un smaidīju pretī saulītei.
Cik labi var būt arī
Bez tevis man blakus.
/Rasa Švireviča/
Cik pasaule šī ir skaista
Šīs pļavas upes un mežs
Un smilgu iesartas skaras
Ko iešūpo vakara vējš
Cik pasaule šī ir skaista
Zum bites un kamenes dūc
Un liekas ka sidraba birzī
Par mums kāds ik vakaru lūdz
Cik pasaule šī ir skaista
ar klintīm un strautmalas oļiem
ar klusiem kukaiņu soļiem
kas pareizās takas zin
Tu skaties kā brīnumā visā
kas apkārt tev uzplaukst un zied
ir skaista saule kad uzaust
un skaista ir saule kad riet
Tai katram ir sava vieta
lai kaķītis pienu lok
lai vēzis atsprēkliņ rāpo
lai kurmis zemzemē rok
/Pēters Brūveris/
Pievienoja: Adriana Ripa
Reizēm prātoju, kā sevī mājoju,
Vai tas ir apmetnis, mans paslēpnis,
Kā ietīties siltā segā un aizmirsties,
Rūpju glāstos ieķerties, projām nelaisties.
Gaisma ieslēdzas, vēs rīts atgriežas,
No segām izģērbties, dzīvei acīs skatīties,
Ienāk sastingums, tas nav uztraukums,
Ka visa sirds trīc, no nespējas atzīties-
Jūtās, kas katlā vāku spiež,
Sāpēs, kas krūtīs griež,
Prātā, kas mūžam spriež,
Miesā, kas cauri cieš.
Bet kaut kur pazarē, zaļa zaļotnē,
Sasedzies segās kāpurēns, ko
Apkārt tumsa iemīļo, tam spārnus iemieso.
Reizēm prātoju, kā sevī mājoju.
Kā gaisā pacelties,
Kā mirklī apstāties,
Un nemaz nesteigties,
Elpas pēdām paļauties.
Reizēm prātoju, kā sevī mājoju,
Kā gardu dzērienu, to lēnām malkoju.
Kā saule ar mēnesi, mūžam dancoju,
Jo nezinu, kad pēdējo malku malkošu.
/Kaspars Krauklis/
Ej peles ķert, Minka! Lec lakatā, Tita!
Jau pulkstens vakaram astoņus sita!
Un Edis lai žigli laukā skrej:
Tāds Una, kas kož, lai nu tumsā rej!
Ar Lulliņu kopā es gultiņā čuču;
Vēl mīļajai māmiņai vienu buču,
Tad tā, ka dūmi nāk reibinošs miedziņš.
Un sapnītī lido balts, balts sniedziņš.
Pa sniegu brien Una, Minka un Tita,
Kā pasakā Lulla tiek pavadīta.
/Jānis Poruks/