Siltums,
smaržojošs pēc maizes
kukuļiem, kurus paceļ
un pie krūtīm glauž
sievietes apaļās rokas;
gadsimtiem ilgi
nobirst sudraba milti,
ir tikai mani vai senmātes pirksti…
/Elīna Līce/
Siltums,
smaržojošs pēc maizes
kukuļiem, kurus paceļ
un pie krūtīm glauž
sievietes apaļās rokas;
gadsimtiem ilgi
nobirst sudraba milti,
ir tikai mani vai senmātes pirksti…
/Elīna Līce/
Es vienkārši skatīšos uz to pusi
no kuras atdalies,
vienkārši būšu tajā pusē,
uz kuru lūkojies,
vienkārši būšu tās zemes piegarša,
no kuras augli plūc,
glāstīšu kritušā tauriņa spārnu
kā pagalvi,kur reizumis atlaidies,
vienkārši kļūšu… par lūgšanu,
izsapņota sapņa jēgu,
bet tagad – mēžu ļoti piebradātu māju.
/Elīna Līce/
Sauli un ābeles,
sauli zem sirds
un ābeles,
ābeles virs sirds
un sauli virs ābelēm,
sirdī,
sauli un ābeles,
saulesābeles,
ābeļu sauli,
sirdsābeli
ar sauli
(ilgi)
/Elīna Līce/
Ā, bē, cē, dē,
suns ķēra kaķi,
ieraudzīja blakti,
blakts teica: heijā!,
griezīsimies dejā,
rāposim pa sienām,
ķēmosimies ielās!
Ā, bē, cē, dē,
vē, gē, zē, žē –
burti sabaidījās,
šķībi izsvaidījās.
/Elīna Līce/
Viena maza turku pupa s
ceļoja uz Angliju,
trairairīdi ralalā, ceļoja uz Angliju!
Anglija bij’ aizslēgta,
atslēga bij’ noslēpta,
trairairīdi ralalā, bij’ noslēpta!
Kas atslēgu noslēpa?
Kas to ķešā iebāza?
trairairīdi ralalā, kas to ķešā noslēpa?
Pati angļu karaliene,
tā to ķešā noslēpa
un pie vārtiem stāvēja,
visiem pigu rādīja,
trairairīdi ralalā, visiem pigu rādīja!
/Elīna Līce/