Dzejoļi bērniem
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/Jānis Jaunsudrabiņš/
Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu –
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/Vitauts Ļūdēns/
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Gailis: Kiķarigu!
Sievas, bērni, sētsvidū!
Vista: Kluk! kluk! cālīši!
Kluk! cibulīši!
No laktiņas leciet!
Pakaļ man teciet!
Visi, visi laukā,
Kur saulīte braukā
Vara ratiņiem,
Sidraba riteņiem!…
Smiltiņas kašņāsim!
Tārpiņus lašņāsim!…
Lai actiņas modras,
Kā zvaigznītes spodras,
Jums tekājot zvēro
Un visu, visu vēro!
Tā! tā! tā! Sek! sek! sek!
Kluk! kluk! kluk! Tek! tek! tek!
Kurmis, kuram tapis silti
Bij biezā kažokā,
lekūņojās pagalmā
Ūdens malku pabaudīt,
Sauso mēli atraisīt.
Vista: Te tāds! te tāds!
Gailis: Sak’, tibiņ, kas ta tāds? sak’, tibiņ,
Kas ta tāds?
Vista: Te tāds! te tāds! te tāds!
Vilis Plūdonis