Dzejoļi bērniem
Visās malās vēji pūš,
Cepuri no galvas grūž.
Kuru vēju saskaitīs,
Tas vairs nikni nepūtīs:
Kas tie četri lielie vēji,
Tie, kas pūš visvairāk spēji?
Tu, ziemeli, dienvidīti,
Tu, rīteni, vežģerīti!
Vēl pūmenis, tārpenītis,
Vēl sausenis, pusrītenis!
Šodien pūt, šodien pūt,
Rītu būs tev klusam būt!
Rainis
Klau, līksmodams, smiedams
Iet pavasarlietutiņš,
Kā nerātnis puisēniņš
Dzen jokus viņš.
Lēkādams, diedams
Pa kūlu tas čabina,
Pa jumtu grabina,
Visvisu, kurp iedams,
Laukā labina.
Pie zemes durtiņām
Pieklauvē klusi:
“Ko, zālīt, vēl dusi?
Jau ziema ir pagājusi –
Nāc laukā! nāc laukā!…”
Tad pumpuram maigam,
Kas pretim tam slejas,
Tas nomet uz sejas
Pa pilienam svaigam
Un smejas un smejas:
“Nāc laukā! nāc laukā!…”
Vilis Plūdons
Mamma bērnu slimnīcā
strādāja par mammu:
– Lūdzu, bērniņ, padzeries,
paēd ņammu-ņammu,
iedzer zāles, nečīksti!
Mamma dos tev buču, –
un nekas vairs nesāpēs!
Tagad mierīgs čuču.
Rīt pie manis Tētis nāks,
strādās viņš par tēti,
visi Baiļu Bubuļi
tad būs uzvarēti.
Tētis viņus uzzīmēs,
sauks par Resniem Spokiem,
kļūšu mazliet veselāks
es ar Tēta jokiem.
Inese Zandere
Pievienoja: Ance Priekule
Iešūpo, vasara, iešūpo
Šūpoles savas!
Šūpošos tevī kā bite
Zieda galā.
Šūpošos tevī kā putns
Bērza zarā,
Kā zaļa līdaka vilnī baltā.
Šūpošos tevī kā puteklis
Saules starā.
Iešūpo, vasara, iešūpo
Šūpoles savas,
Lai tevī šūpoties varu
Bez gala!
Gundega Salna
Rīta blāzma sūta ziņu,
Met ar zelta kamoliņu!
Spožā līksmē dzijas raisās,
Dzīpari pār zemi kaisās.
Izirst viegla vēja spārni
Spožo zeltu sviežot pāri.
Taisni rokās iemet viņu –
Saules zelta atslēdziņu.
Jaunai dienai durvis verot,
Mīlot, ticot, cerot,
Atslēdz saules atslēdziņa
Jaunas dienas duraviņu.
Gundega Salna “Man pieder laiks” 2010.