Dzejoļi bērniem
Īniņas zaķītis esmu es,
Un nāku šurp no tālienes,
Kur zaļos mežos puķes zied,
Un koku ēnā putni dzied,
Un sulo zaķu kāpostiņi,
Un mīksti čaukst sūnu paklājiņi.
Nu glabā man’, meitiņ, un drēbītēs tin!
Un sargi, ka mani kāds nesamin!
Un gādā, ka vakarā noguldīts tieku! —
Tad būšu tev, Īniņ, es allaž par prieku.
Vilis Plūdons
Ak, tavu prātu!
Ak, tavu iedomu!
Mēness pār upi
Būvēt grib tiltiņu!
Steigu steidzībā,
Raitā rīcībā,
Līdz mēness dilumam
Jābūt tam gatavam!
Dimanta dēļi,
Zelta grodi,
Spoži spieķīši,
Spulgi spraislīši . . .
Zibin-zib zāģīši,
Cilājas cirvīši,
Vizuļo vīles
Virs dzidrās dzīles.
Vilnīši veras,
Āķīši ķeras,
Šķiras un saistās —
Kā laistās! kā laistās!
Bet mīļo mēnestiņ,
To es tev pasaku:
Par tavu tiltiņu
Es nu gan neiešu!
Aspazija
Mazs kaķīts,
Mazs zaķīts
Uz ceļa satikās
Un brīnojās.
“Kurp lēksi, zaķīti?”
— Uz kāpostiem, kaķīti!
Un tu tā lēnītēm? –
“Uz pelītēm!”
Kāpostiņš čaukstēja,
Pelīte pīkstēja,
Puisīts klausījās,
Sunīts ausījās.
Suns pakaļ zaķīšam,
Puisīts — kaķīšam;
Ak, kas par riešanu,
Kas par skriešanu!
Jānis Poruks
Garausīts zaķīts pa pakrēslu
Kurina pļavā pirtiņu.
Mēnestiņš, čigāns, caur eglēm sāk vērties,
Zaķīšu māte savus bērnus ved pērties.
Pičiņu, pačiņu — austiņām:
Modriņi, modriņi sadzirdēt tām!
Pičiņu, pačiņu — actiņām:
Tāliņi, tāliņi saredzēt tām!
Pičiņu, pačiņu — kājiņām:
Viegliņi, viegliņi patecēt tām!…
Strupausīts sunīts pa pakrēslu
Savā nodabā skraida gar pļaviņu.
Kas gan tur miglā kūņājas, kust?
To vajag zināt! to vajag just!…
Nu, bērniņi, joziet, ko katrs māk,
Ka negantnieks jūs nepanāk!
Vau! vau! vau! vau!
Cibric! cibric!
Vau! vau!
Cibric!
Vau! vau!
Cibric!
Spudūc!
Vilis Plūdons
Saule pie kreisas!
Saule pie labas!
Kopā ar sauli
Rotājam abas!
Viena actiņa vaļā,
Viena piemiegta,
Es smejos kā aprīļa
Dieniņa!
Mani radi ir — vējiņš
Un sīkais lietiņš,
Mans brālis — pie debesīm
Zvaigžņu sietiņš.
Ar strautu, kas nakti
Atplūdis,
Mums vienāds mūžiņš
Un liktenis.
Zudīsim, gaisīsim
Miglā un tālē . . .
Zelta lāsītes
Paliks vien zālē!
Mēs varam jau aiziet
Rītu, vai parīt,
Kad puķīšu nebūs,
Kas mums vairs ko darīt!
Aspazija