Dzejolis par to, kur es šovakar sēdēšu

Mazā,
Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām
Uz dzeltena spilvena.

Lampai mēs atņemsim spuldzi,
Lai tikai mēness mūs glāsta.

Skaties,
Zilgme tik zila –
Kā bagātos namos trepju krāsainie stikli.
Un zvaigznes,
Vai tās nav visu pilsētas zēnu
Kabatas lampiņas,
Kas meklē kādu zudušu kucēnu?

Zini,
Kafejnīcas tagad pilnas zilganu dūmu –
It kā būtu paceltas mākoņos.
Bet mēs sēdēsim vieni.
Tu gribi mūziku dzirdēt?
Klausies, aiz loga dūc tramvajs,
Un kā no pumpja pil ūdens.

Ceļi tev silti kā elpa.
Tavas plaukstas uz maniem vaigiem
Smaržo un sapņo.
Un tavas pavērtās lūpas
Vilina mutē
Istabas gaisu,
Kas dvesmo pēc mirtēm
Un vecām saimnieces mēbelēm.

Mazā,
Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām
Uz dzeltena spilvena.