Ziemassvētku dzejoļi.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/Jānis Jaunsudrabiņš/
Kā svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo.
Un tumsa bēg. Un atkal – gaisma bēg,
Un dievs ar velnu manu dvēs\’li tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un atskrien vējš un manu liesmu baida.
Kā parafīns pār sveces malām tek
Un kāds jau manu aiziešanu gaida.
Bet svece deg.
Cik balti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīnā:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Vēl kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv.
Vēl manās acīs svešu gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur dievs ar velnu sveču dvēseles tirgo.
/Imants Ziedonis/
Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu –
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/Vitauts Ļūdēns/
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Svētvakars… Mīksti sedzis
Baltpasauli krēslums maigs.
Aiz mežiem zvana… un klusas
Viz skaņas kā laimes zaigs.
Svētvakars. Aiz mežiem zvana.
Nakts tumsa drīz visu segs.
Tad eglīti nesīs tētis
Un māte svecīti degs…
Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu eglīti nes,
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaiši un silti no viņas
Kā saule visapkārt tiek!
„Pie taviem šūpļiem stāvu,”
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas, zilas zvaigznes
Aiz sniegotā loga zied…
/Augusts Saulietis/