Rudens nāca spēlēties.
Uguntiņa debesīs.
Diezgan tumša nakts nu ir.
Ezeriņa maliņā.
Nenāc ziemā, nenāc ziemā.
Skaists un sirsnīgs rudens ir!
Autors: Nezināmā
Par Rudeni
Par Rudeni
Rudens ir skaists tikai sākumā.
Rudens ir skaists tikai sākumā.
Beigās tas nemielo acs.
Vēja un lietus šļakatās
Nevaru saskatīt pats.
Ka tavās acīs mirdz cerība
Vienkāršai mīlai pret.
Pastāvi, pagaidi, padomā.
Viss tikai sākas bet,
Mīla kā ceriņu zars
Noplūksi nelaikā,
Pazudīs mīlas gars
Paliks tik piegarša rūktenā.
Kluss ir Latvijas cilvēks
Latvietis darbu mīl vairāk par vārdiem.
Darbs ir latvieša teikums un dziesma.
Vārdus viņš Latvijas tīrumos iear,
Dziļi Latvijas saknēs iekaļ.
Dziesmu virs koku galotnēm ieauž,
Putni, kur smeldzi izšūpo vējā.
Rudens, kad pārklāj Latvijas zemi,
Latvietis zina, klusums nāk mājās.
Klusums, kurā dvēsele runā.
Klusums, kurā latvietis dzima.
Ieskaties rudenim acīs.
Ieskaties rudenim acīs.
Kā mainās nokrāsa tām.
Dzeltenas kā saules stariņš,
Pelēkas kā rudeņa rīts,
Sarkanas pa starpu nozib
Kā kļavu lapas kas krīt.
Ieskaties mīļajās acīs.
Ko vari saskatīt tur?
Zvaigžņu mirdzumu naktīs,
Maigumu, mīļumu rītos,
Stingrumu grūtajos brīžos,
Pēc mirkļa siltums tur mīt.
Atkal ir rudens
Atkal ir rudens
Atkal un atkal tas nāk
Neprasot koku zariem
Vai norautām lapām sāp
Atkal līst lietus
Un mākoņi debesīs plīst
Atkal straumes
Putekļos nesadzīst
Aizsteidzas cilvēki
Mēteļos paslēpušies
Rudeni meklēt
Nekur jau tas neaizies
Dzērves debesīs
Ierasto dziesmu sāk
Atkal ir rudens
Atkal un atkal tas nāk