Dzejoļi par Mīlestību
Mana sirds ir kā lapa rudens galā –
Tik trausla un vāra,
Ka pieskāriens vien to miljons daļās saberž.
Mana dvēsele – daudz stiprāka.
Tā cīnās kā zāle zaļā ar sniegu
Un nepadodas, jo pavasarī izsprūk cauri.
Manī kaisle liesmo,
Tās uguns nenodziest.
Tā laužas uz āru
Un sirdi manu stiprina.
Kad saule atkal silda,
Tad trauslā lapa no jauna dzimst.
Tā uzplaukst un dzīvo
I stipra i daiļa.
Kad dvēsele stipra
Un sirds mana arī,
Tad mīlu es jo dziļi un skaisti,
Bet pasaule to nepiedod.
Rasa Švireviča
Kad pēdējo reizi manīji stārķi planējam?
Tik balts un tīrs ir narcises smīns.
Kā gaismu met zirnekļu tīkls.
Skaties uzmanīgi var sagriezties.
Apmaldīties un atrasties.
Saules glāstos pamosties.
Ļauj kā nātrei pieglausties.
Tagad jūti? Tas ir īsts.
Vilku vālēm pūkas līst.
Caur tām skats visai glīts.
Nebaidies nāc man līdz.
Kaspars Krauklis
Tavas acis kveļ,
Tavs skatiens dzeļ,
Manus vārdus smeļ.
Kā no debesīm
Dzirkstele šķilta-
Saule pret mākoņiem,
Mēness pret zvaigznēm.
Tā mūžam spilgta,
Tā mūžam silta.
To vējiem nenodzēst.
Tā degs un degs,
Līdz visas ēnas sadegs
Un paliks dzirkstele.
Maza jauka dzirkstelīte.
Kaspars Krauklis
Ja kāda ir manas auklas otrā galā, nepadodies lūdzu
Kā arī es nepadošos uz tevi, kaut cik bezcerīgi brīžiem liktos
Es tomēr esmu otrā galā, pa dzīvi iedams meklēdams un
Gaidīdams to mirkli, kad mūsu auklas gali saritināsies kopā
Un beidzot mēs satiksimies un caur viena otra acīm
Redzēsim paradīzi, te pat uz zemes mīļās zemes.
Kaspars Krauklis
Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just.
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust.
Tā kā bitei ievu ziedos
Noreibušai dziesmu sākt.
Lai man citi ziedi piedod,
Ja pie tiem es neatnāku!
Lai man citi ziedi piedod,
Ka man rūgta saldme tīk!
Mīlestību neizvēlas,
Atnāk tā un sirdī krīt.
Ieliec galvu manā klēpī!
Ir tik labi tevi just.
Tavu rūgto matu smaržā
Tā kā bitei ievās zust.
Gundega Salna “Vējā gaistošā” 2022.