Trīs lietas labas lietas,
Ceturtā no sirds!
Ir dzīvē lietas, kuras nevar
Tā ņemt un pārtraukt – viss!
Tā pirmā – lūgšana no sirds,
Tā otrā – dziesma,
Tā trešā – mīlēšanās prikts,
Tā ceturtā – sirds liesma!
/Romāns Valters/
Mīlu!
Kad redzu tavās acīs to, ko jūtu sirdī,
Tad gribu lai tās mirdz ik dien’
Es esmu laimīgs, jo tu laimīga šai brīdī,
Un tik ar tevi kopā vadīt mūžu vēlos,
Lai nerastos nevienam jautājums – tik vien?
Es mīlu tevi Mārīt, ļoti, ļoti,
Es jūtu, kā mīli mani tu,
Nav pasaulē vairs otra tāda pāra,
Par kuru ļaudis teiktu – jā, šie tiešām abi mīl!
/Romāns Valters/
Tik kopā vien, tik kopā vien.
Tev neizdodas tā, kā domā,
Jo kāds šai brīdī sliktā omā,
Tu vari plānot savu dzīvi,
Bet raugies – nemanot viss aiziet šķībi.
Tik tādēļ vien, tik tādēļ vien …
Mēs varam tā kā sprinters skriet,
Ar visiem kopā pūlī smiet,
Ir augstu celt, it-tālu velt,
Cik spējam – smelt, un ilgi zelt.
Kamdēļ tik vien, kamdēļ tik vien …
Vai tiešām vienas dzīves maz,
Lai gūtu to – ne daudz, ne maz,
Ne sapņi piepildīti top, kam paprasīt,
Pa kādu ceļu šodien, rītdien iet,
pa kādu – parīt?
Vai spēj tu viens, vai spēj tu viens …
Vai spējam mēs ko guvām – taupīt,
Par otru domāt, otram dot, no sevis laupot,
No sevis knapinot, vai cēlām ”Gaismas pili”,
Visaptverošo – to, ko sauc par dzīvi?
To – var!
Tik kopā vien, tik kopā vien.
/Romāns Valters/
Datums….
Jau atkal divdesmit piektais klāt,
Mēs steidzam šo dienu sumināt.
Mīļi vārdi, maigi glāsti, skūpsti kvēli,
Visu, kas liek sirdīm gavilēt,
Sniedzot – dodot šo baudu
Mūsu mīla stiprāka kļūst,
Līdz sirmam vecumam saturēs mūs!
/Romāns Valters/
Sargājiet…
Par rakstu Delfi – sievietēm: ”Vai vienmēr tie ir vīrieši, kas nevēlas neko?”
Kas cilvēkam dzīvē liedz būt kā visi?
Tā – Mīla!
Bet ko tad šis cilvēks mīl?
Tā vīrietim – sieviete,
Sievietei – vīrietis.
Kas dara tos stiprus, veselus garā?
Tā atkal – Mīla!
Kas mīl – radīts viens otram,
Šeit ”Varbūt?” – jautājums lieks,
Kurš mīl – neradīs sāpes otram,
Viņu starpā – laime un prieks!
/Romāns Valters/