Gribu teikt….

pēc

Par to, ka esi skaista tu,
Es gribu teikt.
Par to, ka apburoši maiga,
Gribu teikt.
Par to, ka nevaru bez tevis ilgi,
Par naktīm – atmiņas tik spilgtas,
Ka gribu būt es tik ar tevi,
Lai nākotne nav tikai ilgas!

/Romāns Valters/

Lai mīļai

pēc

Lai mīļai naktī nāktu miegs,
Es domāju, ka nebūs lieks
Ar labu nakti novēlēt
Un spēkus lieki netērēt
Lai kad no rīta tu atkal celsies
No mīļā vārdiem spēkus smelsies.

/Romāns Valters/

Uz tikšanos kārtējo es gāju…..

pēc

Uz satikšanos kārtējo es gāju
Pat necerēju, bet kas tur slikts?
Jau kuro reizi, es pat neskaitīju
Man likās – atkal būs vien čiks!
Es gaidīju un – minūtes kā stundas
Jo gaidīt – ticiet, viegli nav
Kā savaldīt tās nomākušās domas,
Vai satikšanās nesīs veiksmi man?
Nāk sieviete – tai jaka koši zila
Ar apņēmību eju klāt tai es
Uz lūpām smaids, un acis koši zilas
Es sveicinu un sniedzu puķītes!
Tā kautri runājām par dzīvi
Kā kuram ir’a gājis pagātnē
Es stāstu – gribu veltīt visu sevi
Lai divatā var dzīvot nākotnei!
Jau bērni lieli, katram sava dzīve
Es jūtu – vientulība viņas sirdi māc
Ar cerību par laimi, nākotni un mīlu
Tā grib, lai taču visu sevi, viņai veltī kāds!
Mums šķiroties, mēs tiksimies – es saku
Jo jūtu – vēlams esmu šķiet
Uz lielo ceļu – mums par šauro taku
Tik atliek roku rokā iet!

/Romāns Valters/

Jātiekas vien būs

pēc

Redzi nu, kā tik par gultu……
Kaislē sāku runāt es,
Tad tu kā jauniesācējs mednieks
Plinti krūmos taisies mest?
Nerātnas bij manas runas,
Domas – citādas,
Jāņem būs tik trejas puķes,
Jātiekas vien būs!

/Romāns Valters/