Putekļu smarža un ceriņi arī,
pat elpot ir grūti.
Gaidāms ir lietus, bet plaukstā man iekrīt
dažas tik lāses.
Ceļmalā, nometies knūpus,
Dadzis pret debesīm lūdz.
Pieneņu smaidos vairs nav nekā salda
Bet sētā suņburkšķis novītis elš.
Taču joprojām plaukstā man iekrīt
dažas tik lāses.
Mākoņi tukši un saule atkal spīd spoži.
Es gaidīju – varavīksni.
/Anna Jakuškina/