Ābeļziedu putenī
Samta bite dūc
No augļu kokiem aizelsies
Vējš smaržas plūc
Tik bagāta kā rudenī
Tu projām mūc
No vēja un no smaržām
Kas, liekas, saka: iejūc!
Tu tomēr, neklausi,
Jo padebeši rūc
Skat, jau koku saknes
Pirmās lāses sūc…
Tik bagāta kā rudenī
Tu noslēp rokas azotē
Un sirdī ieklausies
Tur vējš un smaržas sadzīvo
Un ābeļziedu putenis
Un bite dūc
Un Tu… Tu līdzi jūc.
/Anna Jakuškina/