Man uz sirds guļ nemiers

pēc

Man uz sirds guļ nemiers
kā nokusis putns.
Viņa balsī skan
izmisums domīgs,
Negribas vientuļai dienai
ļauties.
Sāpes pārstīgo rētas un gurst.
Gudrās acis vairs neprot smieties.
Pasaule pieder drosmīgajiem.
Bet varbūt – laimīgajiem…

/Anna Jakuškina/