Lietus līst, tavas asaras,
Kā no skaistākās pasakas.
Krēslā paliks atvadas,
Pagājušas mūsu vasaras.
Kā taureņiem plīvot,
Ar tevi kopā lidot.
Nevēlos piezemēties vel,
Paturēt šo mirkli sev.
Tur vēlos, nevēlos būt.
Pie vella ko sirds jūt.
Veciem tiltiem laiks jau brukt,
Man tiesības laimīgam būt!
/Kaspars Krauklis/