Dāvātās puķes piedodiet,
Vis ko varu vairs dot,
Ir ar dzejoli jaunu dzīvi dāvāt,
Ziediet mūžīgi te uz lapām,
Rotājiet, dejojiet ar krāsām,
Sildiet atmiņu, lai paliek prātā,
Ievijiet to mīlestības glāstā.
Vēlreiz puķes piedodiet,
Jūs līdzi nevaru ņemt,
Šeit būs pļava ar maigu sauli,
Par ūdeni rūpēsies brašs mākonīts mazs.
Jūs apciemos tauriņi viskrāsainākie,
Gan bites un citi labvēļi,
Kas šeit neatstās jūs novārtā,
Katras acis sniegs jums dzīvību, vēl vienu reiz!
/Kaspars Krauklis/