Kad roka mana ieslīd tavos matos,
Un lūpas tavējās ar manām saskaras,
No visa tā, un krūšu galu pieskārieniem,
Es jūtos laimīgs, sniedzu kvēlus skūpstus.
Un skūpstot kaislē tavu miesu,
Pie „mīlas kausiņa” tā ilgāk kavējos,
Man patīk – stingri tavas rokas,
Aiz matiem manu galvu tur!
Lai viņa neaizbēg no „mīlas kausa” ilgi,
Ak, bauda šī – šo kausu sausu dzert,
Es gribētu, ja varētu, ikkatru dien,
Jo ļoti mīlu tevi, mīļā,
Un jūtu – mīli mani arī tu!
/Romāns Valters/