Vairs nav tintes ko liet
Uz vietām…
Kas skaļi dzīst
Lai jau deg es degšu tām līdz
Gribu justies atkal dzīvs
Lai nodreb viss kas nav tīrs
Viss zvaigznēs jau uzrakstīts
Kad viss degs es degšu līdz
Kas to zina kas samainīts
Pienāks rīts tik negaidīts
Te nu viss būs pārrakstīts
Vēlējos justies tikai brīvs
Te jau tā tinte tagad līst
Atdzīvinot to kas vīst
Lai kā reizēm viss trīc
Kā aizturēta asara birst
Kā lai tagad tai pāri brist
Tā taču tikai mana sirds
Kas vēlējās plīvot kā zīds
Tas smagums kas virsū sēž
Tagad katrs vējš siltumu dzēš
Tāpēc degšu lai kā tas mani plēš
Lai gaismu katrā tumsā tā vērš
Lai mājās nonāk paklīdušais jērs
Lai visu rūgto mirkļu tas vērts
/Kaspars Krauklis/