Kauli zem bruņām čurkst,
zirgi skrienot sāpēs burkšķ
Sieevas iglstošās bēdās kliedz,
bēmi pēc savien tēviem spiedz.
Bruņas lēnām jau sāk rūset,
bet karalauks nepavisam nesāk klusēt.
Koka lapas ir paspējušas nobirt un augt,
bet karalauks no vīriem asinis nau beidzis slaukt
Karš var izveidot daudz jaunas sinapses
Vajāki karavīri pat pēc kara nokļūst kapsēs “
Ne dēļ fziskām brūcēm
bet mentālām trūcēm.
Karavīrs vairs sevi neprot atpazīt,
smadzenes cenšas šīs atminas saskaldīt.
Karavīra prāts taisīts no stiklu,
smadzenes izskats atgādina tumšu zirnekltīklu.
/Spainis/