Skaistā valoda izmanto tropus.
Zelta rokas ir metaforam, jo to visi raksta,
Bet ja personifikācija paiet garām, tas arī labi,
Un jāuzmanās no perifrāzes, jo līdzīgs zvēru karalim.
Latvija aplaudēja metonīmiju,
Jo vienu dienu, sinekdoha tam atļāva
Ar rožu skaisto epitetu,
Lēnā ātrumā iet pie oksimorona.
Neparko neuzticies hiperbolai,
Jo kā samērā labā litota,
Tā ironijas māju apzaga.
Ja ticēsi, tad kā simbols uzbruksi vējdzirnavām.
Alegorija teiktu: „Viss šis, tikai lai iemācītos.‟
Un alūzija: „Tu esi pazaudējies, kā pazudušais dēls.‟
Kopumā 13, un ir taču vel,
Bet ar šiem, jau ir ļoti skaisti.
/Edgars Oktāns/