Tu pasmel citu dvēseles izlietos
Nevienam it kā vārdus neteiktos,
Un saliec rindās, lai tie jēgu gūst
No manis, it kā, lai tos sadzirdat.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda Jūtas aizskāršu
Par to, ko zemāk atklāšu:
Viens grib, lai mīlēts tiktu ļoti
Pār citu līķiem staigā droši;
Cits nevarībā gatavs cilpu likt,
Jo nezina, kā dzīvē šai uz priekšu tikt.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda jūtas aizskāršu
Par to, ko tālāk sacīšu:
Vēl kādu pārņem naids uz visu,
Un ķer viņš ieroci, ne prātu talkā ņem,
Ir gatavs galēt, tikai diemžēl
Ko, kad, par ko – tik atliek minēt.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda jūtas aizskāršu
Par to, ko tālāk vēstīšu:
Ar cietsirdību dažs grib pakļaut,
To cēlo, kā tam pašam pietrūkst,
Bet,
Jel apstājieties, padomājiet, atcerieties
Bez mīlestības – nekas šai dzīvē neveiksies!
/Romāns Valters/