Varbūt traucēju tev dzīvot tā,
Kā tu to vēlies?
Nemaz par tādu pavērsienu neesmu es vīlies,
Ir dotas cilvēkam visvisād’s tiesīb’s,
Un izmanto viņš tās pēc saviem uzskatiem.
Ko grib – viņš mīlē, un ko grib – ar nē,
Kam grib – viņš melo – tikai sev – nē, nē!
Lai nemantotu nelabu sev slavu,
Viņš maina draugus, dzīvesvietu, darbu,
Nu, vai nav labi?
Tik īsos brīžos, tad, kad paliek viens viņš,
Un ilgas – būt ar’ kādam noderīgs,
Tad cilvēks stājas izlēmības priekšā,
Kā tajā uzrakstītā Šekspīrs lugā
„Būt, vai nebūt!”
/Romāns Valters/