Kad mīli, tiešām rodi spēku,
Kas ļauj it visu pievarēt,
Un nevajag to saukt par grēku,
Kad divi mīlošs sirdis…..
Un satiekoties rokām, krūtīm, lūpām,
Pār prātu, acīm tāds kā plīvurs aizveras,
Tad tik ar gribas sniegt un gūt vien baudu,
Un bauda šī lai nekļūtu par mirkli,
To sajust daudzreiz naktī „dosimies”,
Jeb kurš maigs pieskāriens, glāsts, skūpsts,
Līdz jūtu kalngaliem liks prātam gavilēt,
Un ausij – dzirdot mīļus, maigus vārdus,
Liks sirdij mīlas „plūdus” pārvarēt!
/Romāns Valters/