Man sniegputeņa domas…
Balta sniega migla
vējā pland,
Un ceļa nav, tik
spožas uguns acis
skaidri mirdz,
kad nojaušu par
mājām ceļa tuvumā.
Man vētras domas…
Skrien viļņi trakulīgi
jūras klajā,
tie kuģus biedē, ļaudis mājup sauc,
Slēpj dziļā čukstā sevi,
Bet izplūst kaislībās, ko
radījis ir Dievs.
Man domas, kurās
nemiers rimst…
Un piedzimst tālu
atbalss balta, kas
klusi zemi klāj.
Snieg. Snieg! Cik maigi snieg!
/Anna Jakuškina/