Uzsnidzis sniegs. Ziemas ceļš. Tie nav cilvēki,
tās ir pēdas. Pēdas ar saviem stāstiem.
Re, tās lielās ir gariem , pieredzējušiem
stāstiem, bet tās mazās, tās ir
īsiem, brīnumu gaidošiem.
Garām traucas nosalis trolejbuss,
vezdams siltu dvašu un sasildīdams
visus, kas tajā iekāpj. Nokrīt pa
lēnai, mierīgai sniegpārslai. Ieklājas
pēdās kā mīkstas pūciņas. Lai pēdai silti.
Ja pēdām silti, stāsti var sākties…
/Anna Jakuškina/