Es vienkārši skatīšos uz to pusi
no kuras atdalies,
vienkārši būšu tajā pusē,
uz kuru lūkojies,
vienkārši būšu tās zemes piegarša,
no kuras augli plūc,
glāstīšu kritušā tauriņa spārnu
kā pagalvi,kur reizumis atlaidies,
vienkārši kļūšu… par lūgšanu,
izsapņota sapņa jēgu,
bet tagad – mēžu ļoti piebradātu māju.
/Elīna Līce/