Mana fantāzija liela,
Izplešas kā Rīgas iela,
Dzejas diena ira klāt,
Klases priekšā jāiet stāt
Dzejolim ir jābūt garam,
Četrām rindiņām pa labam,
Skolotāja blakus sēž,
Visa klase virsū blenž.
Ceturtdienas vakars iet,
Pulkstens desmit jau noriet,
Mamma saka gulēt skriet,
Telefons ir jānoliek.
Nu ir klāt pēdējais pants,
Autors tam būs nezināms,
Tāpēc teikšu es atā,
Iešu sēdēt sev solā.
/Aleksandrs Šneiders/