Tas bija rīt, vai aizparīt,
kad ēna manu pieri skāra,
un līda matos, sapņus bizēs pīt.
Aizvakar vēl viņu ķeršu,
gūstīšu, un klāt sev skaušu,
Un vakardienu atkal ķeršu.
Es ēnai taupu vārdus senus,
bet tā vienmēr veikli aizslīd!
Grūti spēlēt paslēpes ar ēnu!
Ar laiku, sabrūkot tam lāpa mūri.
Ar Laiku ir cauri!
Lūdzu aizveriet aiz manis būri!
/Mārtiņš Matīss/