Es reizēm līdzās bīju!
Ko vēlējos, to pamanīju,
ko vēlējos, to saganīju,
ko nevēlējos – atgainīju.
Ar Tevi domās kopā bīju,
bet neizdarīju.
Ar odiem pēru, tad aizraidīju…
Tu atnāci kā rīta blāzma,
kā pazudis, bet mīlīgs glāsts.
Tas bērns ko toreiz noraidīju,
nekad ar mums vairs nerunās…
Tas mūsu lāsts…
/Mārtiņš Matīss/