Es redzēju tādu sapni,
Kurā tu mani sauci,
Kur vējš aizpūta nebūtībā
Tevis izkliegtos vārdus.
Tur kalni un pļavas plašās
Tevi pārvērta par
Krāsas pleķi vien
Uz zilās debess fona.
Es šūpojos ābeles zarā
Un smaidīju pretī saulītei.
Cik labi var būt arī
Bez tevis man blakus.
/Rasa Švireviča/