Kā svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo.
Un tumsa bēg. Un atkal – gaisma bēg,
Un dievs ar velnu manu dvēs\’li tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un atskrien vējš un manu liesmu baida.
Kā parafīns pār sveces malām tek
Un kāds jau manu aiziešanu gaida.
Bet svece deg.
Cik balti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīnā:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Vēl kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv.
Vēl manās acīs svešu gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur dievs ar velnu sveču dvēseles tirgo.
/Imants Ziedonis/