Tev neizdodas tā, kā domā,
Jo kāds šai brīdī sliktā omā,
Tu vari plānot savu dzīvi,
Bet raugies – nemanot viss aiziet šķībi.
Tik tādēļ vien, tik tādēļ vien …
Mēs varam tā kā sprinters skriet,
Ar visiem kopā pūlī smiet,
Ir augstu celt, it-tālu velt,
Cik spējam – smelt, un ilgi zelt.
Kamdēļ tik vien, kamdēļ tik vien …
Vai tiešām vienas dzīves maz,
Lai gūtu to – ne daudz, ne maz,
Ne sapņi piepildīti top, kam paprasīt,
Pa kādu ceļu šodien, rītdien iet,
pa kādu – parīt?
Vai spēj tu viens, vai spēj tu viens …
Vai spējam mēs ko guvām – taupīt,
Par otru domāt, otram dot, no sevis laupot,
No sevis knapinot, vai cēlām ”Gaismas pili”,
Visaptverošo – to, ko sauc par dzīvi?
To – var!
Tik kopā vien, tik kopā vien .