Romāns Valters

Tu pasmel citu dvēseles izlietos
Nevienam it kā vārdus neteiktos,
Un saliec rindās, lai tie jēgu gūst
No manis, it kā, lai tos sadzirdat.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda Jūtas aizskāršu
Par to, ko zemāk atklāšu:
Viens grib, lai mīlēts tiktu ļoti
Pār citu līķiem staigā droši;
Cits nevarībā gatavs cilpu likt,
Jo nezina, kā dzīvē šai uz priekšu tikt.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda jūtas aizskāršu
Par to, ko tālāk sacīšu:
Vēl kādu pārņem naids uz visu,
Un ķer viņš ieroci, ne prātu talkā ņem,
Ir gatavs galēt, tikai diemžēl
Ko, kad, par ko – tik atliek minēt.
Pār mani naidu neceļat
Ja kāda jūtas aizskāršu
Par to, ko tālāk vēstīšu:
Ar cietsirdību dažs grib pakļaut,
To cēlo, kā tam pašam pietrūkst,
Bet,
Jel apstājieties, padomājiet, atcerieties
Bez mīlestības – nekas šai dzīvē neveiksies!

/Romāns Valters/

Trīs lietas labas lietas,
Ceturtā no sirds!
Ir dzīvē lietas, kuras nevar
Tā ņemt un pārtraukt – viss!
Tā pirmā – lūgšana no sirds,
Tā otrā – dziesma,
Tā trešā – mīlēšanās prikts,
Tā ceturtā – sirds liesma!

/Romāns Valters/

Kad redzu tavās acīs to, ko jūtu sirdī,
Tad gribu lai tās mirdz ik dien’
Es esmu laimīgs, jo tu laimīga šai brīdī,
Un tik ar tevi kopā vadīt mūžu vēlos,
Lai nerastos nevienam jautājums – tik vien?
Es mīlu tevi Mārīt, ļoti, ļoti,
Es jūtu, kā mīli mani tu,
Nav pasaulē vairs otra tāda pāra,
Par kuru ļaudis teiktu – jā, šie tiešām abi mīl!

/Romāns Valters/

Tev neizdodas tā, kā domā,
Jo kāds šai brīdī sliktā omā,
Tu vari plānot savu dzīvi,
Bet raugies – nemanot viss aiziet šķībi.
Tik tādēļ vien, tik tādēļ vien …

Mēs varam tā kā sprinters skriet,
Ar visiem kopā pūlī smiet,
Ir augstu celt, it-tālu velt,
Cik spējam – smelt, un ilgi zelt.
Kamdēļ tik vien, kamdēļ tik vien …

Vai tiešām vienas dzīves maz,
Lai gūtu to – ne daudz, ne maz,
Ne sapņi piepildīti top, kam paprasīt,
Pa kādu ceļu šodien, rītdien iet,
pa kādu – parīt?
Vai spēj tu viens, vai spēj tu viens …

Vai spējam mēs ko guvām – taupīt,
Par otru domāt, otram dot, no sevis laupot,
No sevis knapinot, vai cēlām ”Gaismas pili”,
Visaptverošo – to, ko sauc par dzīvi?
To – var!
Tik kopā vien, tik kopā vien.

/Romāns Valters/