Viz bāli zalgans zaigums debess tālē,
No saules rieta zelta migla plūst,
Vēl rasa reti mirgo velgā zālē,
Un siltais gaiss kā maigā veldzē kūst…
Bet krāsas gurdamas jau nīkst un bālē,
Nakts vēji dzestri, slepeni sāk pūst–
Uz zemi tumsa gulstas smagā vālē…
Bez veida, mēra, dzīves… Žņaudzas krūts,
Salst šalkas, tukšums veras, – diezgan būts.