Pus-pelēks un pus-tumši zils
Spid ūdens pretī debess jumam,
Kurš mēms un ciets kā tēraudpils
Un vienmuļīgs līdz apnikumam.
Kā spoguls jūra… malās vien
Viss tālā ūdens lauka garums,
Kur pāri vēju drebuls skrien,
Ir grumbās izvagots kā arums.
Virs ūdens kaiva baigi slīd,
Pus-bailes kliedzienā, pus-raudas;-
Drīz kaiva krīt, drīz balti spīd,
Kā dvēsele bez miera šaudas.