Pār zemi pārlaidās pāri
Melns mākonis valguma —
Un alkanā zeme kāri
Pēc viņa dvašoja:
“Ne laimes, ne saules, – bet dzēsmas!
Kaut tumsā un dubļos viss slīkst,
Ilgi ilgotas veldzošas vēsmas,
Lai jaunzaļi asni dīgst!”
Un vienmēr zeme kāri
Pēc zēluma dvašoja,
Kad augsti pārlaidās pāri
Liegs mākonīts valguma.