Ņirb saulē jūra bez gala;
Mazs namiņš, apkārt mežs:
Uz zemi, kur ziema un sala,
Silts dvašas vilnis dveš.
Es jūtu, ka tava dvaša
Man dvēselē iespiežas,
Man dzīvība briestoši plaša
No viņas atmostas;
Tā ņirb kā jūra bez gala,
Bez valda plūstoša,
Uz sirdīm, kam ziema un sala,
Vasaru staroša.