Sāk lēni slēgties sirdī vāts,
Kas ilgus gadus čūlojusi,
Tik ilgus, ilgus tukšus gadus—
Tu mazo rociņu man klusi
Uz vārgo sirdi uzlikusi:
Sirds atkal silst un staro prāts,
Un aizmirsta dziļā, dziļā vāts.
Sirds karstā, klusi!
Grūts ceļš tev priekšā, drīz, drīz tevi cels, —
Dusi vēl, dusi!