Man stāstīts tik daudz pasaku,
Es neticu vairs viņām, —
Slīgst galva man zemāk un zemāku
Kā upes vītoliņam.
Kur atrast pasaku tādu, tik skaistu,
Lai stāstīta, tūdaļ neizgaistu?
Es pate gribu ko izdomāt
Kur viss, kas skaists, arī patiess kļūtu,
Un to visskaistāko vēl turklāt,
Kur pate es tā princese būtu —
Un zelta krēslā sēdētu še
Kā lukturī iedegta svecīte.
Aspazija