Mans ceļš

No zemām zemes dzīlēm nācis mūsu vārds
Tas pilnveidots audzēts un kopts
Vienmēr audzis ka trausls puķu kāts
Un no dieva rokas mūsu dvēslei dots

Tas ir tik skaļš un spēcīgs
Kaut vien tas būtu pasargāts
Sega, spilvens un palags miksts
Mūsu vārds dzejā un dziesmā tīts

Šim vārdam lemts mūsu dzirksti degt
Ar kvēlu un gaišu liesmu
Pat jaunu valsti zem sevis dibināt
Ar visskaistāko pasaules dziesmu

Jāpretojas lai mūs nepārņem bailes
Lai nebīstamies no nereāla
Šīs ir tikai emociju spēles
Kas krāso mūsu seju bālā

Šis vārds – mūsu tautas ceļš
Jau trīsreiz apceļojis zemeslodi
Uz priekšu virzās ka jauns kumeļš
Un turpina ceļu ar drosmi un modri

Šo vārdu mums vienmēr sargāt
Mūsu vai saules galā
Vienmēr paturēt pie mums klāt
Un nekad nelaist vaļā