Jau dzeltenais virpulis griežas
Un dvēsele savādi trīs,
Kad aizdegas rūkošās dienas
Pīlādžu ugunīs.
Sāk nobirt skumjas kā lapas,
Lai sadegt to atspīdumos,
Bet rudens ar krāsainu otu
Vēl paspēj tās apgleznot.
(Jānis Keičs)
Jau dzeltenais virpulis griežas
Un dvēsele savādi trīs,
Kad aizdegas rūkošās dienas
Pīlādžu ugunīs.
Sāk nobirt skumjas kā lapas,
Lai sadegt to atspīdumos,
Bet rudens ar krāsainu otu
Vēl paspēj tās apgleznot.
(Jānis Keičs)